Arnis Vērzemnieks, DNKA valdes priekšsēdētājs aģentūrai LETA
Lai varētu ierobežot negodīgu komersantu darbību drošības nozarē, būtu vēlams izveidot apsardzes komersantu reģistru, aģentūrai LETA norāda Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks. Viņš skaidro, ka, izveidojot publiski pieejamu reģistru, būtu pieejama informācija par uzņēmumu apgrozījumu, nodokļu nomaksas apjomu, darbinieku skaitu uzņēmumā, kāds ir izpildīto fiziskās apsardzes pakalpojumu apjoms ar un bez apakšuzņēmējiem.
“Šādi varētu izvairīties no situācijas, kad piesaistām sev apsardzes uzņēmumu, kas burtiski apzog valsti, jo nemaksā nodokļus. DNKA, redzot, ka šī reģistra izveide tiek kavēta, ir sākusi veidot šādu reģistru pašu spēkiem,” informē Vērzemnieks.
Reģistrs palīdzētu arī pasūtītājiem neizvēlēties apsardzes uzņēmumu, kurš piedāvā zemāko cenu, jo ir veicis manipulācijas ar stundu likmēm, norādot tās zemākas par minimālo likmi, atzīmē DNKA valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka kopumā ir vērojama arī liela vienaldzība no pasūtītāja puses publisko iepirkumu konkursos, kā rezultātā šīs iestādes iegūst nekvalitatīvu pakalpojumu, kur, piemēram, norādīto divu apsargu vietā objektā atrodas viens, apsargi nesaņem pienācīgu atalgojumu un viņiem nav sociālo garantiju.
“Šādu praksi publiskajos iepirkumos var redzēt bieži. DNKA seko līdzi publisko iepirkumu uzvarētājiem un to nodokļu nomaksai, un jāsaka, ka aina paveras bēdīga. Ir pat redzēta situācija, kad apsardzes uzņēmums gadā nodokļos ir samaksājis tik, cik tam būtu jāsamaksā no viena iepirkuma, bet gadā tas ir uzvarējis vismaz četros šādos iepirkumos. Darbs ir grūts, jo saskaramies ar pretestību gan no apsardzes komersantiem, gan pasūtītājiem,” stāsta Vērzemnieks.
Vērtējot Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu, kas paredz ierobežot apakšuzņēmēju piesaistīšanu, lai ierobežotu negodīgu komersantu iesaistīšanos apsardzes pakalpojumu darījumu shēmās, Vērzemnieks atzīst, ka tā ir viena no lietām, kas būtu jāpaveic, lai ierobežotu negodīgu komersantu darbības un mazinātu ēnu ekonomiku drošības pakalpojumu nozarē.
“Kopumā DNKA atbalsta piedāvāto ieceri, jo, piemēram, pēc DNKA veiktajiem aprēķiniem, tieši uzņēmumi, kuri nodrošina fiziskās apsardzes pakalpojumus, piesaistot apakšuzņēmējus, izvairās no nodokļu nomaksas pilnā apmērā. Izsekot līdzi neskaitāmo apakšuzņēmēju darbībām ir ļoti grūti,” situāciju nozarē skaidro Vērzemnieks.
Kā ziņots, Ministru kabinets 2.augustā atbalstījis FM priekšlikumus budžeta ieņēmumu palielināšanai, kuru fiskālā ietekme ir 50,3 miljoni eiro. Strādājot pie nākamā gada budžeta, FM apkopojusi visu nozaru ministriju priekšlikumus un starptautisko partneru ierosinājumus, kas bija saistīti ar budžeta ieņēmumu sadaļu. Īpaša uzmanība esot pievērsta ēnu ekonomikas apkarošanas priekšlikumiem.
Lai ierobežotu negodīgu komersantu iesaistīšanos apsardzes pakalpojumu darījumu shēmās, paredzēts noteikt, ka tikai noteiktā apjomā ir atļauts piesaistīt apakšuzņēmējus apsardzes veikšanai.
